15.marts Ungārijā

Šodien 15.marts, ungāri svin 1848.gada revolūciju, kas vēlāk pārauga karā pret Habsburgiem, lai atbrīvotos no viņu kundzības. Ļoti interesanta diena Budapeštā, pilsētas centrs pilns ar cilvēkiem un kur vien skaties, redzi sarkan-balt-zaļos karodziņus. Pilsētā daudz un dažādi pasākumi, sākot ar karoga uzvilkšanu mastā, huzāru parādi ielās, beidzot ar Parlamenta apskati un svēto kroni. Prieks gan lielajiem, gan bērneļiem!
Laiciņš arī superīgs, jau sestdien sākās īsts pavasaris, ārā +15 grādi, saulītē būs savi +30. Jā, vispār pavasaris šeit ir īss, pēc pāris nedēļām viss jau būs zaļš un uz aprīļa beigām laiks jau parasti ir vasarīgs.
iesaki draugiem.lv

Bučošanās

Ungāri satiekoties vienmēr bučojās, kas ir forši. Nu labi, ja neesi pazīstams ar cilvēku, nebučojies, tikai paspied roku:) Arī oficiālos pasākumos īpaši nebučojās.
Bet vispār ir baigi smieklīgi vērot divus milzīgus bandītiska izskata džekus, kas satiekās un sabučo viens otru uz abiem vaigiem. Mīļi, protams, bet man kā atturīgākam pārsāvim no ziemeļvalsts, liekas mazliet par traku.
iesaki draugiem.lv

Sievas un vīri

Ungārijā cilvēki mīl sevi un citus saukt vārdā un uzvārdā. Arī stādoties priekšā, pat jaunieši sevi piesaka nevis vienkārši Anna vai Pēteris, bet gan Kalniņa Anna un Ozols Pēteris. Jā, un tā arī saka - uzvārds pa priekšu un vārds pēc tam. Vēl tagad nevaru pie tā pierast. Arī paceļot telefona klausuli, 90% gadījumā dzirdēsiet nosaucam uzvārdu un vārdu.
Lieta par ko jau sen esmu pārstājusi brīnīties, bet kas vienmēr kaut kā aizķer manu kā sievietes pašcieņu, ir fakts ka precoties sievietes zaudē savu vārdu. Tas izskatās tā, ka piemēram, ja manu vīru sauc Kovács István, tad es esmu Kovács Istvánné. Respektīvi, mans vārds tiek pazudēts, kā arī netiek nekur lietots, ja nu vienīgi draugi vēl zina kā mani sauc. Šī tradīcija gan mūsdienās sāk izzust un meitenes izvēlās paturēt savu vārdu vai pieņemt tikai vīra uzvārdu, bet ja satiksiet ungāru sievieti, kas ir ap 50 un precējusies, lielākai daļai būs vīra vārds un uzvārds ar galotnīti "né". Par šo lietu domājot vienmēr noskurinos un padomāju ka labi gan ka dzīvojam 21.gadsimtā un pastāv dzimumu vienlīdzība.
iesaki draugiem.lv

Ievads

Sirdī esmu rīdziniece, bet dzīve mani ir aizvedusi uz Ungāriju, kur nu jau 7 gadus mitinos galvaspilsētā Budapeštā. Cilvēki bieži vaicā kā man te iet un lai pastāstu ko interesantu par Ungāriju. Stāstu ir daudz, pirmos gadus bija daudz par ko brīnīties, uzjautrināties, apbrīnot, bet arī tagad, pēc tik ilga laika vienmēr uzrodas kas jauns ar ko gribās padalīties. Tad nu te es esmu, neturēšu "sveci zem pūra" un stāstīšu visu par ikdienas notikumiem Ungārijā.
iesaki draugiem.lv